"Baltic Human Rights Society" sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu 28.maijā rīkoja diskusiju par cilvēktiesību un klimata jautājumu mijiedarbību. Pasākuma mērķis bija saistībā ar aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesas aprīlī pieņemtajiem “klimata spriedumiem” parādīt, kā, no vienas puses, klimata pārmaiņas apdraud cilvēktiesības, bet no otras – kā cilvēktiesību aizsardzības mehānismi var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. Savos ieskatos dalījās ievērojamākiei jomas eksperti.

Pasākumā ievadrunu teica “ClientEarth” cilvēktiesību eksperte Ilze Tralmaka, ieskicējot pašreizējo klimata un cilvēktiesību mijiedarbības evolūciju un kodolīgi izklāstot ar klimata un cilvēktiesību aspektiem saistīto tiesvedību iznākumu. Diskusijā eksperti pauda viedokli par cilvēktiesībām, kas cieši saistītas ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un nacionālo regulējumu klimata aizsardzības jomā, nacionāla un starptautiska līmeņa tiesvedībām, kas saistītas ar klimata un cilvēktiesību aspektiem, kā arī par citiem pieejamiem aizsardzības mehānismiem.  

Diskusiju moderēja Lauris Liepa, “COBALT” vadošais partneris, advokāts, savukārt ar savu pieredzi dalījās Ilze Prūse, Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktore, Jānis Brizga, “Zaļā brīvība” vadītājs un vides zinātnieks, Ilze Tralmaka, “ClientEarth” tiesību un politikas padomniece un cilvēktiesību juriste, un Madara Meļņika, Satversmes tiesas tiesneša palīdze un cilvēktiesību juriste.

Diskusijā tika uzsvērts, ka nacionālā līmenī tiesības uz veselīgu un ilgtspējīgu vidi, kas cieši saistītas ar rūpēm par klimata pārmaiņu seku mazināšanu, tiek gana labi aizsargātas.  

“Tiesības uz veselīgu vidi šobrīd ir iekļautas vairāk nekā 100 valstu konstitūcijās un kopumā 155 valstis šīs tiesības atzīst vai nu caur konstitūcijām, vai vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.” 

Ilze Tralmaka

“Satversmes tiesa jau ir nostiprinājusi šo valsts pienākumu rīkoties klimata jomā, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un nodrošinot to, ka valsts eksistēs arī nākamajām paaudzēm.”

Madara Meļņika

Tika diskutēts arī par valstī esošajiem šķēršļiem klimata politikas īstenošanā. 

“Mūsu ministrijā [Klimata un enerģētikas] ir nedaudz vairāk par 40 darbiniekiem, no kuriem vairākums ir saistīti ar enerģētikas jautājumiem. Ar klimata jautājumiem tiešā veidā strādā salīdzinoši maz. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mēs nevaram darīt vairāk, lai gan mēs gribētu. ”

Ilze Prūse

Eksperti uzsvēra, ka starptautiskā līmenī nepastāv specifiskas cilvēktiesības uz “klimata pārmaiņu mazināšanu”. ANO Cilvēktiesību padome gan ir atzinusi tiesības uz “tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi”, bet diemžēl šī rezolūcija nav juridiski saistoša. Tiesības uz tīru un ilgtspējīgu vidi un klimata pārmaiņu seku mazināšanu tiek aizsargātas caur tā sauktajām klimata tiesvedībām, kuru mērķis ir pieprasīt no valstīm atbildību par nepietiekamu rīcību.

Diskusijā tika aplūkota arī sabiedrības iesaistes un starptautiskās sadarbības nozīmība ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā.

“Nevalstiskās organizācijas aktīvi līdzdarbojas – ne tikai vides organizācijas, arī dažādu citu nozaru organizācijas. Tādā ziņā Latvija ir labs piemērs skatoties Eiropā un pasaulē, - jo ir šīs iespējas līdzdarboties, ir iespējas komentēt.”

Jānis Brizga

Pasākumā piedalījās dažādu jomu pārstāvji – vides aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji, Saeimas deputāti, advokāti un publiskā sektora pārstāvji, kas arī diskusijas beigās izmantoja iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus, kā, piemēram, kādas ir valsts iespējas virzīt klimata referendumus, vai cilvēktiesības varētu būt daļa no problēmas, kāda ir globālās perspektīvas nozīme klimata jautājumu risināšanā un kādas ir "klimata tiesvedību" tendences globālā līmenī.